Kāds podiņš vai trauciņš. Augsne. Zīmītes ar koku nosaukumiem, lai neaizmirstu kur kas iesēts.
Šīs sēklas ir gatavas sēšanai. Iesēt tās var, piemēram, mazā augļu kastītē vai piena pakā. Pārliecinieties lai konteinera apakšā ir atveres skābeklim un ūdens novadīšanai. Piepildiet trauciņu ar smilšainu augsni, vēlams irdenu un elpojošu nevis dubļainu.
Sēklu sēšanas dziļums
Atkarīgs no sēklu izmēra un augsnes. Normāls dziļums ir vienāds ar trīskārtīgu vai četrkārtīgu sēklas biezumu. Ļoti sīkas sēklas (bērzs, melnalksnis) iestrādā 1…3mm vai rūpīgi piespiež pie augsnes. Sīkām lapkoku un krūmu sēklām iestrādes dziļums ir 5…10mm, skujkoku sēklām (priede, egle, lapegle) 10…20mm, bet rupjām sēklām (ozols, ciedra, liepa) 20…40mm. Ja var nodrošināt stabilu augsnes mitrumu laistot vai nosedzot, tad sēj seklāk. Vienādos augsnes apstākļos visseklāk iestrādā lapegles sēklas ~10mm, dziļāk egles 10…15mm un vēl dziļāk priedes sēklas 15-30mm. Lapegles sēklām dīgsti ir ļoti sīki, tādēļ tie gausi un ar grūtībām pārvar augsnes garozas pretestību. Savukārt eglei sēklu dīgšanas enerģija ir vājāka nekā priedei, tādēļ dziļums mazāks. Smagākā augsnē (smilšmāla) jāsēj seklāk nekā smilšainā augsnē. Jāizvēlas mazāks dziļums, jo dziļumā, kur apgrūtināta skābekļa pieplūde, dīgļi veidojas vārgi un tiem ir grūti izspraukties cauri augsnes slānim.
Labākais laiks stādīšanai
Sēklas var sēt rudenī, šādā veidā process notiks līdzīgi kā dabā - sēklas nokrīt zemē, pārdzīvo ziemu un sāk dīgt pavasarī. Rudenī un ziemā podiņus ar sēklām var atstāt ārpusē. Pārliecinies, ka peles, putni vai vāveres neapēd sēklas! Sargi tās no skarbajām salnām, vēja un spēcīgās saules. Ēnaina vieta pie mājas sienas ir ideāla. Uzrakstiet plāksnītiar koka nosaukumu, lai neaizmirstu ko esat iesējis.
Ja vēlies sēt pavasarī
Mazās sēkliņas var sēt arī pavasarī, bet lielākām sēklām (liepām) nepieciešama stratifikācija - sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju. Ja lielās sēklas (ciedrupriedes, oša, liepas, kļavas, dižskābarža, lazdas) iesēj bez šādas sagatavošanas, tās izdīgst tikai pēc vairākiem mēnešiem un dīgsti parādās gausi. Mājas apstākļos stratifikāciju visvienkāršāk veikt sēklas sajaucot ar mitru rupju smilti, ievietojot koka kastē ko viegli pieblīvē. Kastei jābūt caurumotai labas aerācijas nodrošināšanai. Šādi sēklas notur ledusskapī ~5°C temeratūrā 1..2 mēnešus, lai sēklas “padomā” ka ir pagājusi ziema. :) Bet varat sēt sēklas arī bez šī procesa, tā vienkārši būs nepieciešams ilgāks laiks dīgšanai.
Kad sēklas ir izdīgušas
Kad sēklas ir izdīgušas, pieskatiet, lai augsne pārāk neizžūst. Ja ir pārāk daudz jauno stādu, tos jāizretina, mazākos/vājākos izraujat vai pārstādat papildus trauciņos. Kad mazie kociņi paaugušies 20–40cm gari, tie būs gatavi stādīšanai brīvā dabā. Tie jāstāda piemērotā vietā, kur kociņi varēs izaugt pilnā izmērā.
Koki noteikti izaugs
Mazie kociņi labi augs neskatoties uz pārstādīšanu. Galvenais pieskatat, lai tie neieaug garā zālē. Varat mazajiem stādiņiem apkārt apbērt mulču, tā palēninās nezāļu augšanu un neļaus augsnei ātri izkalst. Sargājat, lai mazos kociņus kāds nenobradā, nenopļauj vai neapēd meža zvēri.
Ko vēl var darīt ar koku sēklām?
Ja nav piemērotas vietas kur tās iestādīt - uzdāvini draugam.
